Rūpnieciskajos iepirkumos vienības cena ir tikai aisberga redzamā daļa. Reālās materiāla vai komponentes īpašumtiesību izmaksas — TCO (Total Cost of Ownership) — ietver daudz vairāk, un šo faktoru neievērošana sarunu posmā uzņēmumam var izmaksāt vairākas reizes vairāk nekā šķietamais ietaupījums.
Kas patiesībā veido TCO
- Iepirkuma un loģistikas izmaksas (transports, muita, kravas apdrošināšana)
- Uzglabāšanas izmaksas un krājumos iesaldētais kapitāls
- Kvalitāte un ar to saistītās sūdzību, dīkstāvju, garantijas remontu izmaksas
- Materiāla izturība ekspluatācijas apstākļos (īpaši svarīgi naftas pārstrādes un naftas ķīmijas iekārtās)
- Servisa izmaksas un rezerves daļu pieejamība iekārtas dzīves ciklā
Piegādātājs, kas piedāvā šķietami lētāku rūpniecisko armatūru, bet ar zemāku korozijas izturības klasi, 5–10 gadu ekspluatācijas periodā var radīt vairākkārt augstākas izmaksas — biežāku dīkstāvju un nomaiņu dēļ.
Kā praksē pielietot TCO analīzi
Galvenais ir standartizēt piedāvājumu vērtēšanas kritērijus jau pirms sarunu sākuma — nevis pēc tām. Praksē tas nozīmē sagatavot salīdzinošo matricu, kas ietver tehniskos parametrus, materiāla klasi un līdzīgu risinājumu atteices vēsturi pie citiem piegādātājiem, pirms cena vispār tiek iekļauta sarunā.
Smagās rūpniecības un naftas pārstrādes projektos atšķirība starp lētāko un no TCO viedokļa optimālāko piedāvājumu regulāri sasniedz desmit līdz vairākus desmitus procentu no kopējām projekta izmaksām iekārtas dzīves ciklā.